Izstāde “Dzimtas grāmata” (2020)

Ceļojoša izstāde, kas apmeklētājiem sniedza iespēju iepazīties ar divpadsmit grāmatām, kas atklāj emocionālus Latvijas dzimtu stāstus un savieno paaudzes cauri laikiem. Izstāde tika veidota ar mērķi rosināt diskusiju par ģimenisko vērtību saglabāšanu Latvijā.

Izstāde apmeklētājiem bija pieejama no 2020. gada janvāra līdz jūnijam Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Rīgā, Liepājas Latviešu biedrības namā, Liepājā un Latgales vēstniecībā GORS, Rēzeknē.
Video par izstādē eksponētajām grāmatām un to īpašnieku dzimtām skatāmi zemāk.

Kozulu_dzimta

Kozuļu dzimtas grāmata
“Vienkārša cilvēka atmiņas” (2015)

“Vienkārša cilvēka atmiņas” ir saviļņojošs stāsts, kas ved cauri paaudzēm. Šī grāmata, nevienam nezinot, tapa piecu gadu laikā, apvienojot 5800 cilvēku astoņās paaudzēs. Dienasgrāmatas formātā autors aprakstījis savu bērnību, studiju gadus un mīlestību, ļaujot ielūkoties mūža laikā pārdzīvotajā. Kozuļu dzimtas saknes ir Preiļu novada Pundurienē, kas glabā skaistas atmiņas, un salidojumos vieno vairāk nekā pusotra simta radinieku no septiņām vectēva Jāņa Kozuļa pēcnācēju ģimenēm.

Siliņu dzimtas grāmata
“Sava ceļa gājējs” (2019)

“Sava ceļa gājējs” stāsta par Matīsu Siliņu – pirmo latviešu kartogrāfu, etnogrāfu, aktīvu kultūras darbinieku – un viņa devumu Latvijai. Matīss Siliņš pārstāvēja jaunlatviešus un palīdzēja celt latviešu tautas pašapziņu 19. gadsimtā, izveidojot pirmo detalizēto Latvijas karti un tajā minot vēl nedibinātās Latvijas vārdu, kā arī palīdzot Krišjānim Baronam apkopot “Latvju dainas”. Viņa talanti un izcilās darba spējas turpinās Siliņu dzimtas pēcnācējos: māksliniekos, matemātiķos, skolotājos, arhitektos, ārstos, biologos un juristos.

Silinu_dzimta
Dobelu_dzimta

Dobeļu dzimtas grāmata
“Gramzdas zēns” (2012)

Pie grāmatas “Gramzdas zēns” Arvīds Dobelis strādājis desmit gadus, aprakstot vairākas Dobeļu dzimtas paaudzes un viņu dzīves ritējumu, kā arī sava mūža pirmos 26 gadus, kad Latvija piedzīvoja piecas dažādas valsts iekārtas. Detalizētie apraksti ikvienam dod iespēju iztēloties, kāda bijusi sadzīve Kurzemes laukos 20. gadsimta pirmajā pusē un kā cilvēku dzīvi ietekmēja tā laika notikumu virpulis. Dzimtas saknēm iespējams izsekot līdz pat 1716. gadam, kad pirmo reizi baznīcas grāmatās atzīmēta Mazgramzdas muižā mītošā kuplā Dobeļu ģimene.

Ansviesuļu-Egļu dzimtas grāmata
“Divas sarunas” (2018)

“Divas sarunas” stāsta par patiesiem notikumiem, ko piedzīvojuši dzimtas vīrieši. Pirmā saruna vēsta par Pirmā pasaules kara bēgļu dzīvi tālajā Krievijā, izdzīvošanu juku laikos un cerībām uz atgriešanos. Otrs stāsts aizved uz citu karu, kas notikumu virpulī ierauj zēnu, kuram 18. dzimšanas dienu nākas sagaidīt filtrācijas nometnē Gruzijā. Grāmata atklāj, kā vienas dzimtas liktenis var atspoguļot visas Latvijas vēsturi.

Ansviesulu-Eglu_dzimta
Vesmanu_dzimta

Vesmaņu dzimtas grāmata
“Klausieties pagātnes soļos” (2013)

Vesmaņu dzimtas grāmatu ir sarakstījis Latvijas Republikas pirmās Saeimas priekšsēdētājs un diplomāts Frīdrihs Vesmanis. Manuskripts tapis jau 20. gadsimta pirmajā pusē, taču rūpīgi slēpts līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai. Pirms pieciem gadiem izdotā grāmata ir saīsināts Frīdriha Vesmaņa hronikas variants. Tā ir unikāla laikmeta liecība, kas ļauj ielūkoties ne tikai Vesmaņu dzimtas, bet arī visas Latvijas vēsturē.

Rudoviču dzimtas grāmata
“Lygšonas un dzīsmes katolim” (1945)

Pēc ievainojuma Otrā pasaules kara laikā latvietis Antons Rudovičs nonāca Vācijā, kur iegādājās 1945. gadā izdoto lūgšanu grāmatu latgaļu valodā “Lygšonas un dzīsmes katolim”. Tā deva spēku izdzīvot svešumā un sekoja viņam līdzi pat tālajā Amerikā, kur viņš aizvadīja atlikušo mūžu. Pirms nāves Antons lūdza savu lielāko dārgumu nogādāt dzimtajās mājās – Padoles Korklos, kur viņam pašam tā arī nebija lemts atgriezties. Tur tā glabājas goda vietā jau 29 gadus, un nodriskātie grāmatas vāki liecina, cik nozīmīga tā bijusi savam īpašniekam.

Rudovicu_dzimta
Ketneru_dzimta

Ketneru dzimtas grāmata
“L. van Bēthovena uvertīras četrrocīgai klavieru spēlei Hugo Ulriha apdarē” (1840 – 1860)

“Mūzika ir lielākā no mākslām, jo tās iespaids uz cilvēkiem ir visspēcīgākais un paliekošākais,” teicis Ernests Ketners. Kad viņš aizgāja aizsaulē, ģimenes locekļi viņa mantās atrada mūža notikumu pierakstus un komponista Hugo Ulriha nošu grāmatu, kas nu kļuvusi par Ketneru dzimtas dārgumu. Nošu grāmata izdota 19. gadsimta vidū, un var tikai iedomāties, cik daudzi talantīgi mūziķi to turējuši savās rokās.

Pošivu dzimtas grāmata
“Vēlējumi” (2017- šobrīd)

“Vēlējumi” ir viena no četrām grāmatām par Pošivu dzimtu. Tās saturu radījuši cilvēki, bijuši dzimtai svarīgi un iedvesmojuši ar savu spēku un viedumu – grāmatā apkopotas viņu pārdomas, vēlējumi ģimenei, kā arī laika liecības. Ideja par Pošivu dzimtas grāmatu izveidi radās, saprotot, ka, laikam ejot, kopā ar to aiziet arī cilvēki un viņu neatkārtojamie stāsti. Pateicoties ģimenes locekļu centībai, tapa Pošivu dzimtas koks, grāmata “Vēlējumi” un trīs citas dzimtas grāmatas, kas vieno vairāk nekā 1300 radinieku. Tā ir aka, no kuras dzimtas bērni un mazbērni varēs smelties spēku.

Posivu_dzimta
Malmanu_dzimta

Mālmaņu dzimtas grāmata
“Mālmaņu ciltsgrāmata” (2001)

“Mālmaņu ciltsgrāmata” aptver Mālmaņu ģimenes ciltsrakstus no 1600. līdz 1938. gadam. Pateicoties pēcteču cītībai un pašaizliedzībai, grāmata vēlāk papildināta ar informāciju līdz pat 2000. gadam. Tajā glabājas ne tikai stāsts par Mālmaņu plašo radu loku, bet arī Rūjienas apkārtni un dzīvi dažādos Latvijas vēstures laika posmos. Mālmaņu liktenis bijis gan bargs – pārdzīvotas varu maiņas, izsūtījums, radu aizceļošana un tuvinieku zaudējums –, gan arī dāsns – sniedzot satikšanās prieku un gandarījumu par paveikto.

Bīriņu dzimtas grāmata
Bībele (1898)

Bīriņu dzimtas svarīgākā grāmata un lielākais dārgums ir 1898. gadā izdotā Bībele, kas pārmantota no paaudzes paaudzē. Tajā slēpjas Bīriņu dzimtas spēks – pieskaroties Bībelei, var just senču garu un rast prieku un izturību pat grūtākajos dzīves brīžos. Šī Bībele pārdzīvojusi daudz, gluži tāpat kā Bīriņi. Lai varētu iepazīt šo dzimtas relikviju, visi Bīriņu bērni un mazbērni ir iemācījušies lasīt vecajā drukā.

Birinu_dzimta1
Garozu_dzimta

Garozu dzimtas grāmata
“ALA 50 līdz LV100” (2018)

Latvijas simtgadei veltītā grāmata “ALA 50 līdz LV 100” ir Garozu dzimtas lielākais dārgums, jo stāsta par Amerikas latviešu apvienību un viņu paveikto tās 50 gadu pastāvēšanas laikā. Grāmatā atklāts, kā ALA pārstāvji strādājuši, lai palīdzētu savai tēvzemei. Atrodoties otrpus okeānam, šie cilvēki kopsolī ar tautiešiem dzimtenē veidoja Latvijai svarīgus pieturas punktus un palīdzēja nozīmīgākajos mirkļos. Garozu dzimta pārdzīvojusi daudz, taču saglabājusi mīlestību un cieņu pret savu dzimteni un ģimenes saknēm.

Kansku dzimtas grāmata
“Возвращение к источникам” (2013)

Kansku dzimtas grāmatā ir apkopoti Kansku dzimtas radu raksti – no izcelšanās līdz kuplajiem atzariem. Tie, kas ķērušies pie savas dzimtas apzināšanas, zina, cik tas ir aizraujoši, jo, sākot šķetināt pagātnes kamolu, atklājas daudz neaizpildītu lappušu un rodas nebeidzami jautājumi. Katra atrastā atbilde sniedz milzīgu gandarījumu un vēlmi darboties tālāk, turpinot atklāt pagātnes mīklas. It īpaši tādēļ, ka visus atklājumus būs iespējams nodot nākamajām paaudzēm, kas, cerams, turpinās pierakstīt Kansku stāstu.

Kansku_dzimta