Kozuļu dzimta: Uzrakstītais vārds glabājas ilgāk

“Es biju saslimis ar ciltskoka bacili,” par izstādes grāmatas “Vienkārša cilvēka atmiņas” tapšanu stāsta tās autors Jāzeps Kozulis Ošs. “Ilgu laiku strādāju pie cilts koka, un man par dzimtu bija izveidojusies bagātīga datu bāze. No tiem četriem pārīšiem, kas ir mani vecvectēvi, es biju noskaidrojis visus viņu pēctečus un uzzīmēju cilts koku. Nolēmu to visu aprakstīt grāmatā, jo tikai parunāts vārds izplēn – uzrakstītais ilgāk glabājas.

Šajā grāmatā ir ierakstīta informācija vismaz par 12 dzimtām. Dati ir apkopoti par astoņu paaudžu pārstāvjiem. Šī grāmata ir liecība par laikmetu, kurā es esmu dzīvojis. Varbūt, tāpat kā es reiz bērnībā atradu rakstu galus un ar interesi skatījos tās nodzeltējušās lapas, varbūt kaut kad nākotnē kāds cits maziņš atradīs šo grāmatu un tad viņš ieraudzīs – kāda senatne bija.”

Stāsta Lāsma Antoneviča, grāmatas autora meita

“Vienkārša cilvēka atmiņas” – tā mans tētis, Jāzeps Ošs, nosaucis savu pirms četriem gadiem tapušo dzimtas grāmatu, kas tāda ir tās burtiskajā izpratnē. Tā jau pēc pirmā acu skata top skaidrs, ka te nekas nebūs “vienkāršs”, bet pamatīgs, saviļņojošs un cauri paaudzēm vedošs un vērpjošs.

A4 formātā veidotā un pāris kilogramu smagā grāmata ir fundamentāls darbs, kas, nevienam no dzimtas piederīgajiem nenojaušot, nodaļu pa nodaļai tapis piecu gadu laikā. Taču pats materiāls “austs” daudz ilgāk. Jau no tā brīža, kad, vēl studenta gados, tēti pamatīgi sagūstīja interese izzināt savas saknes un izveidot dzimtas koku. Meklējot baznīcu grāmatās, runājot ar viediem un fantastisku atmiņu apveltītiem piederīgajiem, vācot un veidojot, viņam izdevies savstarpējām radu saitēm sasiet nu jau ap 5800 cilvēku! Tā nu katram ir daļa pie šīm “Vienkāršā cilvēka atmiņām”, lai kaut pieskartos dzimto vietu vēsturei, ciltstēviem un dzimtas leģendām. Piemēram, kā mūsu vecvecvectēvam Bārtuļam izdevās no muižas izpirkt teju 100 hektāru zemi. Vai kā vecvectēvs un viņa pēcteči, gudri, smagi un pacietīgi strādājot, ar linkopību aizveda saimniecību līdz miljonāra statusam. Tas ļauj zināt, brīnīties un patiesi lepoties!

Taču grāmata nav tikai par plašo Kozuļu-Bučenieku-Puduļu-Strodu dzimtu. Tētis, pirmkārt, ir individuāls cilvēks. Tāpēc varam lasīt viņa atmiņas par bērnību, Murjāņu Sporta internātskolā pavadīto laiku, studenta gadiem LLA “mežos”, mīlestību un kāzām ar manu mammu, mājas būvniecību, darbu meliorācijā un darbošanos draudzē. Šīs nodaļas lielākoties aprakstītas dienasgrāmatas formā, ļaujot tieši un ļoti personiski pieskarties izdzīvotajam laikam. Arī šis laiks ir kopīgs tās lasītajiem, vēl vairāk padarot “Vienkārša cilvēka atmiņas” par mūsu dzimtas grāmatu. Tā izdalīta katrai ciltskoka centrālajai ģimenei, kā arī nodota glabāšanai Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.