Linda Keita Trepša: Grāmata ar raksturu

Eseja skolēnu konkursam projekta “Bibliotēka” ietvaros. 

Autore Linda Keita Trepša, Rīgas 85. vidusskola, 9. klase

Parasti grāmatas ievilina tevi ar mīļiem un skaistiem vārdiem. Tās vāks apbur lasītāju ar daiļu un varbūt pat neparastu rotājumu, un tās svars iegulstas rokā ar šķietami nepiespiestu vieglumu. Grāmatas spēj sajust tavas vēlmes, tavas gaidas. Tās sniedz tev to, ko tu gribi saņemt. Taču, lai arī cik labas šīs grāmatas būtu, tās diezgan ātri apnīk. Tās ātri kļūst par kaut ko paredzamu, par kaut ko tādu, ko nevar atšķirt no citām.

Grāmatu ar raksturu ir grūti atšķirt no parastajām “Latvijas pelēkajām”. Veikala plauktā tā stāvēs gandrīz nemanāma. Visticamāk, tu paiesi tai garām ne vienu vien reizi. Tā slēpsies aiz skaistiem vākiem, kā jau visas citas grāmatas. Slēpsies aiz rekomendācijām, simtreiz dzirdētām, kuras būs uz tās aizmugurējā vāka. Tomēr būs kāda neliela dzirksts, kas liks tev to nopirkt. Tu paņemsi šo grāmatu mājās un noliksi kaudzē ar citām grāmatām, kuras drīzumā tev būtu jāizlasa.

Beidzot būs pienākusi tā diena, kad tu ļausies lasīšanas priekam. Tu izlasīsi pirmo lapu, pirmo nodaļu, līdz grāmata jau būs izlasīta. Tā ieraus tevi pasaulē, kura šķitīs tik jauna, brīnumaina, šokējoša un pat brīžiem absurda. Taču tā to nedarīs ar jaukumu vai ar maigumu.

Redz, kā notiek – ļoti bieži sanāk tā, ka šīs grāmatas tu galīgi nesaproti. Ievads neliekas nekas tāds īpašs, vismaz nekas tāds, kas nav lasīts kādā citā grāmatā. Galvenā daļa ir mazliet interesantāka. Tajā būs atrodams kāds interesants pavērsiens un pat pāris teikumi, kuri liks tev domāt. Tomēr tie teikumi diezgan ātri aizmirsīsies. Nobeigums būs mazliet garlaicīgs. Varbūt tu pat priecāsies, ka šī grāmata ir beigusies. Līdz brīdim, kad tu to atkal paņemsi rokā. Līdz brīdim, kad…

Līdz brīdim, kad tā sāk mainīt tavu skatu uz lietām, kuras likās tik pašsaprotamas vēl pirms minūtes. Tās lapās tu atradīsi pasaules ”tumšo” daļu, to daļu, ko redzēt it tik sāpīgi un neciešami. Tik sāpīgi, ka uz brīdi apsvērsi šo grāmatu atkal nolikt atpakaļ grāmatu plauktā un aizmirst par to. Taču tomēr tā tevi ieraus atpakaļ līdzīgi kā atvars upē. Tā turpinās piepildīt tavu galvu ar skarbiem, bet patiesiem faktiem, līdz brīdim, kad tu vairs nespēsi atšķirt debesis no zemes vai labo pusi no kreisās. Sapīs tavas domas mudžekļu mudžekļos tik ļoti, ka nevarēsi atrast ne sākumu, ne galu. Šī grāmata sagraus visus tavus uzskatus un pat par to neatvainosies.

Jo tomēr tas ir šīs grāmatas darbs. Grāmata ar raksturu netiek rakstīta, lai apmierinātu kritiķu prasības. Tā netiek rakstīta, lai apmierinātu konkursu žūriju vai pat cilvēkus, kuri to lasīs. Nē – tā ir rakstīta, lai liktu tev domāt. Liktu tev paskatīties cauri miglai, kura ietin mūsu ikdienas dzīvi. Liktu pakustināt tavas pelēkās šūniņas.

Jo tāda ir grāmata ar raksturu.