Valērijs Belokoņs: Literatūras galvenais uzdevums ir attīstīt tautu

Lasīšanas veicināšanas projekts “Bibliotēka” maijā publicēja pēdējo no kopā 10 solītajām intervijām ar Latvijas literatūras dzīvē ievērojamām personībām. To vidū arī intervija ar ilggadējo latviešu literatūras mecenātu, Baltic International Bank galveno akcionāru Valēriju Belokoņu, pateicoties kuram ir radies arī šis projekts – “Bibliotēka”. Kā viņš skatās uz grāmatu pasauli, un kāpēc latviešu literatūra, viņaprāt, ir atbalstīšanas vērta, lasi rakstā, kas tapis no projekta “Bibliotēka” vēl nepublicētajiem intervijas fragmentiem.

 

Ko jums nozīmē literatūra?

Literatūra, tā ir vide. Mēdz teikt, ka cilvēkam piemīt sestā maņa – kaut kas, ko grūti izskaidrot, varbūt to var saukt arī par intuīciju. Man šķiet, ka literatūra rada vidi, kurā šo sesto maņu attīstīt – tā piepilda cilvēku. Es grāmatas savai bibliotēkai izvēlos, vadoties tieši pēc šīs savas sestās maņas – tā man pasaka priekšā, kas man ir vajadzīgs. Piemēram, reizēm es no rīta pamostos un ieklausos, kāda doma vai emocija man ir vajadzīga, un dodos to meklēt. Visas atbildes uz jautājumiem, kurus cilvēks sev uzdod, ir atrodamas grāmatās. Mūsdienās cilvēki domā, ka visas atbildes ir Googlē, tomēr man nāksies viņus apbēdināt – atbildes ir grāmatās.

 

Jūs esat izlasījis visas grāmatas, kas atrodas jūsu bibliotēkā?

Nē, neesmu gan izlasījis, bet droši vien vismaz atvēris esmu visas. Kā var izlasīt visu? Vajag taču atstāt sev iespēju atgriezties pie grāmatas un turpināt to lasīt… Esmu izlasījis lielāko daļu grāmatu, kas ir manā bibliotēkā, tomēr reizēm mēdzu grāmatu nolikt malā. Gadījumos, kad saprotu, ka kaut ko gūstu, tad grāmatu pabeidzu. Savukārt reizēs, kad grāmatu atstāju neizlasītu, es atgriežos pie tās vēlāk, kad pienāk īstais brīdis….

 

Kā jūs izvēlaties, kuras grāmatas iegādāsieties?

Pirmkārt, es skatos uz pašu grāmatu. Es mīlu grāmatas gan cietajos, gan mīkstajos vākos, tomēr manu uzmanību pievērš kvalitatīvi izdevumi. Protams, būtisks ir autora vārds un uzvārds, un ir patīkami, ja es to atpazīstu. Tomēr es skatos arī uz sev nezināmu autoru grāmatām – arī tādas ir interesanti atvērt un uzzināt, kas tajās iekšā. Ļoti uzmanīgi skatos uz grāmatas cenu – novērtēju, cik taisnīga ir cena par autora darbu un talantu, un cik taisnīga ir cena par tiražēšanu un nogādāšanu līdz lasītājam. Tomēr tā pa īstam grāmatu var novērtēt tikai vienā veidā – izlasot.

 

Jūs esat atbalstījis daudzu ievērojamu grāmatu iznākšanu Latvijā. Kā jūs vērtējat pašreizējo literatūras nozares stāvokli valstī?

Literatūras nozare Latvijā ir ļoti būtiska. Pirmkārt valodas dēļ, jo, ko gan mēs vēl atstājam bez valodas? Mēs atstājam savas tautas domas. Es uzskatu, ka tas, vai mūsu nācija pastāvēs vēl pēc 200 gadiem, ir atkarīgs no literatūras.

Vēl, lai literatūras nozare Latvijā varētu pastāvēt, ir nepieciešams konkrēts lasītāju skaits. Mēs esam neliela nācija – nepilni trīs miljoni visā pasaulē un tikai gandrīz divi miljoni mūsu valstī. Līdz ar to grāmatu izdošanā noteicošais nav bizness, jo drukāt grāmatu latviešu valodā bieži vien nav izdevīgi. Arī grāmatu autori Latvijā paralēli rakstniecībai nodarbojas ar citām lietām, piemēram, raksta scenārijus. Es gan uzskatu, ka mēs vēl aizvien ļoti veiksmīgi tiekam galā ar šo situāciju – gadsimtu mēs esam saglabājuši sevi, savu valodu, un tas ir jāturpina.

Tāpat man šķiet, ka Latvijā literatūras nozare ir ļoti augstu attīstīt – tā ir cienījama. Tomēr, lai tā varētu attīstīties, ir vajadzīgs, lai rakstītu arī jaunā paaudze, un lai tā neaizbrauktu no valsts.

 

Kāda, jūsuprāt, ir grāmatu nākotne Latvijā? Kas būs notis ar grāmatām un literatūru, piemēram, pēc 100 gadiem?

Labs jautājums, jo tas ietver to, ka pēc 100 gadiem mūsu valsts pastāvēs, un mēs svinēsim 200 gadu dzimšanas dienu. Būtu interesanti mums visiem atkal kopā satikties un to atzīmēt (smejas). Tomēr, ja tā pavisam nopietni, tad mums priekšā ir lieli izaicinājumi. Robežas ir atvērtas un daudzi no Latvijas aizbrauc. Līdz ar to ir jautājums, vai šie cilvēki saglabās savu vārdu, valodu un, pats galvenais, kultūru un mentalitāti, vai arī lēnām adaptēs kādu citu kultūru? Es pats ceru un esmu pārliecināts, ka latviešu literatūra būs. Tomēr jautājums – vai tā pildīs savas funkcijas tāpat kā to dara šodien? Šobrīd tā attīsta mūsu tautu, un tas ir galvenais literatūras uzdevums. Kā tas izvērtīsies nākotnē, nav zināms. Tomēr es esmu optimistisks. Man šķiet, ka pēc 100 gadiem būs daudz cilvēku, no kuriem mēs saņemsim daudz labu grāmatu, daudz gara darbu un leposimies.

 

Kāda ir laba grāmata?

Laba grāmata ir tāda, kurai ir vērts būt bibliotēkā. Es personīgi esmu mazliet skops uz grāmatām. Man ir paziņas, kuri dod savas grāmatas lasīt citiem un saka, ka var neatgriezt tās atpakaļ, jo esot jau izlasījuši. Kad es dodu kādam lasīt savas grāmatas, parasti saku: “Ja vēlies, vari paturēt! Ja paturēt nevēlies, tad atgriez man atpakaļ”.

 

Sanāk, ka savas grāmatas jūs atpakaļ reizēm nesaņemat.
Teiksim tā, manā bibliotēkā ir grāmatas, kuras ir skaistas un nenobružātas un rada iespaidu, ka nav atvērtas un izlasītas. Tā patiesībā nav. Tās ir tās grāmatas, kuras no manis aizņēmušies draugi un nav atgriezuši atpakaļ, un es tās esmu nopircis no jauna. Tās ir tik labas grāmatas, ka es vēlos, lai tās ir manā bibliotēkā.

 

Kuru grāmatu jūs ieteiktu izlasīt pat ienaidniekam? Kāpēc?

Savam ienaidniekam? Nopietns jautājums. Patiesībā, ja mēs kādam gribam novēlēt izlasīt kādu grāmatu, tas nozīmē, ka mēs vēlamies, lai viņš kļūtu par mūsu draugu – cita ceļa mums nav. Nevaru pateikt nosaukumu, tomēr tā būtu grāmata, kas atklātu viņa labākās īpašības.

 

Ja jūs pats rakstītu grāmatu, par ko tā būtu?

Ja es būtu izlēmis, par ko gribu rakstīt, es visdrīzāk jau būtu uzrakstījis. Šodien es tam vēl neesmu gatavs. Man ir emocijas, kurās reizēm gribu dalīties, tomēr neuzskatu, ka tās ir pilnībā noformulētas vai tik unikālas, ka kāds vēl bez manis par tām varētu ieinteresēties – ja nu vienīgi mani draugi, kurus es piespiestu savu grāmatu izlasīt. (smejas) Esmu cilvēks, kam patīk grāmatas un kurš mīl lasīt grāmatas. Man ir ambīcija reiz uzrakstīt grāmatu, tomēr šobrīd vēl neredzu, ka tur varētu sanākt kaut kas interesants. Varbūt kļūdos, bet es pagaidām vēl neredzu.

 

Kā jums šķiet, ko mūsdienās sabiedrība lasa?

Mūsdienās cilvēki ir aizņemti, tāpēc sabiedrība šobrīd lasa to, ko iesaka. Priecājos, ka šobrīd bieži ieteikta autore ir Nora Ikstena – tas ir brīnišķīgs trends. Man ir prieks ka cilvēki seko līdzi un gaida nākamos Noras darbus. Tomēr kopumā mūsdienās cilvēki vairāk izvēlas kino. Es nesaku, ka tas ir slikti, tomēr jāatzīmē, ka video ir otrreizējs domas izklāsts. Cilvēkiem šķiet, ka viņiem nav laika un tāpēc viņi neatlicina brīžus biezu grāmatu lasīšanai, un tā ir liela kļūda. Laika trūkums ir tikai šķietams, un reizēm grāmatai veltītais brīdis sniedz vairāk, nekā nemitīgas darba stundas.

 

Cilvēkiem vajadzētu lasīt vairāk?

Cilvēkiem vajadzētu lasīt pietiekošu daudzumu grāmatu – lai tas sniegtu gandarījumu. Grūti pateikt vai jālasa vairāk vai mazāk – cilvēkam ir pašam jājūt, jāatrod kompromiss starp savām vēlmēm. Tas ir tāpat kā ar sportu, kas ļauj uzturēt sevi formā. Ja ir sajūta, ka jāizlasa grāmata, tad tas ir jādara.