Dalībnieki – Bibliotēka

Jauno rakstnieku konkursa dalībnieki

Jauno rakstnieku romānu konkurss ir projekta “Bibliotēka” sabiedriskā iniciatīva, kā rezultātā ar ilggadēja latviešu literatūras mecenāta “Baltic International Bank” atbalstu tiks izdots viens agrāk nepublicēta autora darbs. Konkurss radīts ar mērķi veicināt jauno latviešu prozas rakstnieku izaugsmi. Uzvarētāja darbs saņems 3000 EUR lielu finansiālu atbalstu romāna izdošanai, apmaksātu publicitāti projekta “Bibliotēka” ietvaros, kā arī iespēju vienu kalendāro mēnesi pavadīt Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā (SRTM) Ventspilī.

Jauno rakstnieku konkursa sadarbības partneri: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Literatūras gada balva (LALIGABA), Ventspils Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja, izdevniecība “Dienas Grāmata”.

Nolikums

Linda Skranda

Lonkurss man ir patiešām lieliska motivācija pabeigt jau sen iecerētu romānu. Tā ir gan motivācija, gan arī pamatīgs izaicinājums, ņemot vērā, ka laiks tomēr ir limitēts un ka šis ir mans pirmais šāda garuma radošais darbs. Vēl viena vēlme, kas mani motivē pieteikties konkursā, ir strādāt ar profesionālu literāro kritiķi veiksmīga rezultāta gadījumā.

Ardis Bērziņš

Kad pieņēmu lēmumu sākt darbu pie grāmatas, nebiju plānojis piedalīties kādā konkursā. Plāns bija rakstīt “grāmatu sev”, jo galu galā iemesls, kāpēc rakstu, ir drīzāk personisks – neesmu jau rakstnieks, bet gan ārsts. Mani konkursā piedalīties iedrošināja ģimene un tuvākie draugi, kam savulaik parādīju mazu fragmentu no grāmatas nepabeigtā melnraksta.

Kvinna

Šis jauno rakstnieku konkurss ir iespēja un oficiāla rakstīšanas atļauja. Kāds kurš pasaka: “Es gaidu, lai Tu rakstītu.” Man vienmēr rakstīšana ir nedaudz biedējusi. Bailes no nezināšanas par teikuma uzbūvi, par gramatiku, bailes no dumjuma, kā arī bailes sevi uztvert pārāk nopietni. Tomēr man šīs bailes ir apnikušas. (..) Vēlos sēdēt pie sava rakstāmgalda, agros rītos un vēlos vakaros, un pati būvēt pasauli, ne tikai to aprakstīt.

Alise Zita Zeidaka

Man jau ir vesela stāstu un personāžu gaidīšanas rinda, kurus reiz noteikti iemūžināšu kādā rakstītā stāstā. Vismaz tā sev solos. Bet rinda kustas kūtri. Lūk, atbilde uz jautājumu, kāpēc nolēmu tomēr aizpildīt šo anketu: ceru, ka šis pieteikums kalpos par impulsu to rindu paskubināt, pārcilāt un izvētīt un puzles gabaliņus, kas pastaigās dun manā galvā, salikt kopā. Un iemēģināt savus spēkus burvestībās.

Iluta Puzāne

Vēlos izbaudīt dzīvi Ventspilī.

Georgs Kairišs

Mana motivācija piedalīties ir parādīt šīs uzkrājušās domas, īstajā laikā un īstajā vieta, drīz – pirms šis laiks pazūd un domas kļūst nenozīmīgas. (..) Šo konkursu saskatu kā vienu no iespējamajiem rīkiem, lai nonāktu pie šo mērķu īstenošanas. Vai gribu slavu, gribu barot ego? Esmu tikai mirstīgais, bet ja neizstādīšu savus prātojumus kāda saulainā ārē – tie nopūs un varbūt nopudēs mani.

Rebeka De

Šis konkurss ir ļoti gudri organizēts, lai pamudinātu tādus kā mani. (..) Es vēl nezinu, vai līdz augusta beigām ir reāli uzrakstīt romānu, taču es vienmēr esmu to gribējusi izdarīt, un šī izskatās pēc iespējas. Turklāt šī ir pirmā reize, kad pie manis atnāca vesela stāsta ideja. (..) Es vēlos, lai beidzot atsprāgst vaļā tās slūžas, kas turējušas nosprostotu manu radošumu. Lai šis pieteikums ir pēdējais piliens!

Indra Skudra

Rakstīšana vienmēr ir bijusi mans dzīves aizcinājums un ļoti liels izaicinājums. (..) Šī jaunā romāna rakstīšanas procesā jutu, ka mana iedvesma lēnām sāk izsīkt, tādēļ nolēmu uz brīdi nolikt to malā. Izlasot par jauno rakstnieku konkursu, izvilku to no atvilknes un sapratu, ka vēlos to beidzot pabeigt. Tā, manuprāt, ir lieliska iespēja gan man, gan citiem cilvēkiem, kuri raksta.

Reinis Vējiņš

Esmu veidojis tekstus dažādiem dramaturģiskiem darbiem. Rakstījis un publicējis stāstus, tomēr ideja par romānu man jau ir vairāk kā divus gadus. Izlasot piedāvājumu par iespēju piedalīties konkursā, nevienu mirkli nedomāju, jo sapratu, ka ir laiks savas idejas, domas attiecībā pret darbu noformulēt vārdos, teikumos un vienotā tekstā. Domāju, ka konkurss ir radoša un lieliska iespēja attīstīt un pilnveidot savas rakstītprasmes spējas.

Sallija

Vēlos, gluži vienkārši, vērtējumu manam darbam.

Madara Kleina

Domāju, ka turpmākie pieci mēneši man ļaus augt gan kā personībai, gan kā rakstniecei. Esmu gatava izzināt savu spēju robežas, ātri mācīties un trenēt pašdisciplīnu. Šķiet, procesu varētu pielīdzināt kāpienam kalnā – lieti noderēs spēks un pacietība. Atliek vien cerēt, ka skats no virsotnes būs skaists.

Ilze Mileiko

Vēlos mudināt pati sevi vairāk pievērsties rakstīšanai, kas man ir ļoti mīļa un patīkama nodarbe – šis konkurss varētu kalpot kā labs ārējais stimuls, lai padarītu rakstīšanu regulārāku un mērķtiecīgāku.

Bārda

Atpazīstamība, iespēja nopublicēt stāstu, konkurss ir lieliska iespēja ielikt pamatus tālākajai rakstniecības karjerai.

Zane Tikuma

Ir pienācis īstais laiks realizēt sapni, ideju stāstīt savu Nepālas stāstu.

Sandija Legzdiņa-Stieģele

Sniegt iespēju jauniešiem un cilvēkiem kopumā, ieskatīties emocionālajā jūtu pasaulē. Šķietami tik zināmā, bet katrā situācijā tik dažādā, atšķirīgā. Saprast sevi un palīdzēt ieskatīties citu cilvēku dvēseles dziļumos!

Otrdiena

Ir jāraksta, ir jādalās, ir jālasa un ir vienkārši jādzīvo! Nekad neesmu rakstījusi grāmatu, bet vienmēr dzīvojusi ar domu par savu grāmatu. Vienmēr esmu baidījusies skaļi paust, ka vēlos būt rakstniece, bet nekad neesmu šaubījusies, ka tik tiešām varētu tāda kļūt. Tad kāpēc gan neriskēt un nepieteikties?

Laila Masa

Rakstu jau pāris gadus, bet viss līdz šim ir palicis manās burtnīcās un datorā. (..) Tā kā strādāju algotu darbu un esmu mamma divām meitām, tad nu mana motivācija bieži pazūd ikdienas dzīvē. Tad nu nolēmu pieteikties, lai motivētu sevi un beidzot savus varoņus, kas dzīvo manā galvā, palaistu dzīvē.

Elvis Friks

Jauno rakstnieku konkurss sniegs lielisku iespēju izplānot un mērķtiecīgi strādāt pie teksta materiāla. (..) Vēlos sev pierādīt, ka varu uzrakstīt spēcīgu, interesantu un lasīt vērtu literāru tekstu, kur tēli nav izrauti no sociālvēsturiska konteksta.

Justīne Bondare

Katrs rakstnieks vēlas gūt atzinību un saņemt atgriezenisko saiti par saviem darbiem, tāpēc arī es ceru, ka mans romāns sasniegs šo konkursa daļu. (.. )Mans mērķis ir sniegt savu devumu Latvijas literatūras pasaulē, un es ticu, ka piedalīšanās konkursā iedvesmos mani to sasniegt, kā arī sniegs jaunu un daudz pilnīgāku ieskatu Latvijas rakstniecības vidē.

Elīna Stone

Jau kopš pusaudžu gadiem ir vēlme uzrakstīt stāstu un izdot grāmatu. Tāds mazs sapnis, ko vēlētos īstenot. Grāmatas man ļoti interesē, bez tām nav mana dzīve iedomājama. Sirds jau sāk pukstēt par pieteikšanos šiet. Kas zina, kas notiks, ja būs iespēja izdot stāstu...

Evandželiana

Šis konkurss ir mana iespēja noskaidrot vai esmu pietiekami laba un spējīga būt par īstu rakstnieci. Vēlos izaicināt sevi. Vēlos redzēt vai man ir talants tikai uz romāna sižeta izplānošanu un scenāriju veidošanu, vai arī es tomēr varu no šiem plāniem izveidot pilnīgu darbu. (..) Es nolēmusi pieņemt šādu pašizaicinājumu un kaut uz neilgu laiku sevi dēvēt par rakstnieci.

Sofia Shri

Personīgais izaicinājums, iespēja sevi motivēt – uzrakstot to ko prāts jau sen ir izlolojis.

EM

Atklāti sakot, romāna žanrā vēl neesmu iemēģinājusi roku, lai gan vairākkārt biju vēlējusies - no dažādiem dzīves posmiem ir sakrājušies pusiesākti romānu paladziņi, katrs par un ap, ar kaut kādu sāpi un atkārtojumu, jo iekšēji doma jau gandrīz vienmēr paliek tā pati, tikai momenti, kad to parauj uz āru, atšķiras.

Zane Rone

Man, dalība konkursā, ir neatkārtojama pieredze un motivācija pabeigt savu pirmo romānu. Īpaši tādēļ, ka grāmatu rakstu jau no piecpadsmit gadu vecuma. Pusaudžu gados tas bija veids kā izrauties no pelēkās ikdienas un nokļūt fantastiskā amizantu situāciju un romantisku sapņu piepildītā pasaulē, kur viss ir iespējams. Gadiem ejot, uzrakstītais šķita pārāk naivs un palika pusvārdā, bet (..) laiku pa laikam to pārlasot, manī atkal uzbangoja vēlme turpināt.

Dārta Dzenīte

Dalība konkursā mani motivē uzrakstīt romānu, pabeigt to laikā un iegūt par to vērtējumu. (..) Līdz ar šo dalību man būs iespēja iegūt domubiedrus rakstniecības laukā. Es ļoti vēlos ne tikai publicēt romānu, bet arī pavadīt laiku rakstnieku mājā un ceru tur satikt citus rakstniekus, ar kuriem es varētu pavadīt laiku diskusijās un sarunās.

Ilze Elizabete Veisa

Vēlos piedalīties konkursā divu mērķu vadīta. Pirmkārt, vēlos sevi izaicināt. Uzrakstīt romānu ir milzīgs darbs un mani vilina iespēja sevi pārbaudīt un paskatīties, vai uz ko tādu esmu spējīga. Otrkārt, pandēmijas laikā es jūtu spēcīgu vēlmi pēc darbiem, kas piedāvā mierinājumu un nedaudz vieglprātīgu “eskeipismu”.

Zane BB

Es dažreiz, jūtos “aizvēsturiska”, jo arī šo vēstuli rakstu ar pildspalvu, un tikai pēc tam, saņemšos, un uzrakstīšu datorā. Nevis tāpēc, ka nevarētu rakstīt uzreiz, bet domāju tintē, rokrakstā un papīrā ir daļa no dvēseles. Tāpat rakstīju, manuskriptu, bieži izfantazējot notikumus, kuri paņemot pildspalvu mainījās. Manas prāta izdomātās domu struktūras, mainas paņemot pildspalvu, un rakstot.

Meldra Vītola

Grāmatas ir mana kaislība jau no brīža, kad vēl nemācēju lasīt. Tāpēc nācās piespiest pieaugušos sev apkārt, lai ķeras klāt apmācīšanai. (..) Grāmatas aizņem gandrīz katru no maņām manā ikdienā. Vienu grāmatu es rakstu, otra allaž uz viesistabas galdiņa lasīšanai, trešā audio formātā katrai pastaigai vai ikdienas gaitām pa māju.

Helēna Īve

Motivācija par savu darba un dzīves pieredzi uzrakstīt atsevišķā grāmatā, man radās jau sen. (..) Pēc atgriešanās Latvijā, bieži vien man vajadzēja stāstīt par dzīvi un darbu Lielbritānijā. Katru reizi, kad es stāstīju, radi, draugi, kolēģi teica, ka es ļoti interesanti stāstot, ka man vajagot uzrakstīt par to visu.

Lilija Azūra

Ieraudzīt un kādu dienu just rokās savu grāmatu ir mans sapnis. Arī jaunā paaudze, kas aug manās mājās, bieži prasa, lai lasu viņiem priekšā kādu no saviem darbiem, taujājot, kāpēc tie lasāmi nobružātās kladēs vai datora ekrānā. Par rakstnieku nepiedzimst, par tādu var tikai kļūt.

Anna Marija Serģe

Ideja un skices par tieši šādu darbu ir epizodiski uzrakstītas jau vairāku gadu garumā. Bet šis konkurss būs tas, kas iedos sajūtu, ka darbam ir izpildīšanas termiņš - un liks sasparoties. Tā tad arī mana galvenā motivācija!

ČēVē

Sapnis par sevis izdotu grāmatu man ir bijis gadiem, pat romāna tēma man figurēja jau ilgi, taču reāla motivācija sevi piespiest reāli rakstīt sevi nelika manīt. (..) Varbūt es šo uztveru kā zīmi vismaz pamēģināt. Sliktākajā gadījumā konkursa beigās man būs uzcepts pieklājīga apjoma darbs, ko varēšu izdrukāt un ievākot, uzlikt uz plauktiņa blakus citiem dižgariem, labākajā... nu Jūs paši ziniet, kas ir labākais scenārijs šajā konkursā.

Inga Sevcuka

Vēlos to gandarījuma sajūtu par paveikto, nudien no sirds alkstu to lepnumu pašai par savu darbu, un apziņu, ka esmu to paveikusi. Domāju, ka tas būtu tikai atspēriens, lai arī turpmāk nākotnē vairāk interesētos par literatūru, ne tikai rakstīt prozu, bet arī regulāri lasīt citu autoru darbus. Grāmatas taču tik ļoti bagātina cilvēku!

C. Auniņš

To nevar izskaidrot vārdos, tā ir sajūta, un visu nemaz nevajag izrunāt. Lai uzrakstītu grāmatu, tā ir jāraksta. (..) Piedalīties šajā konkursā ir īsts izaicinājums, jo laikmetā, kad valodas tiek jauktas kopā un ikdienā ievērpjam vairāk angliscismus, vai vairāk tiek komunicēts citās valodās nekā dzimtajā, tad, manuprāt, šeit mēs atgriežamies, pie saknēm, pie valodas skaistuma, gramatikas un tā, ka grāmatas top latviešu valodā nevis tiek pārtulkotas no svešvalodas.

M.

Lai gan katrs rakstām savā nodabā un ar uzvaru pārāk nerēķinos, manas iekšējās motivācijas stiprināšanai ir svarīga apziņa, ka tas notiek kopā ar daudziem citiem, mēs esam šajā rakstīšanas priekā un šausmās vienoti. Gribu pārliecināties, ka to spēju, gribu to priecīgo satraukumu, kas rodas, kad kaut kas ir izdevies. Pirmais darbs reti ir izcils, bet bez pirmā nav iespējami turpmākie.

Anna Spāre

Neesmu nekāda rakstniece, un tāpēc ilgi pretojos idejai aprakstīt savu dzīvesstāstu. Tas būs grūti - atkal izdzīvot tās sāpes, gan emocionālās, gan fiziskās, kuras tika izjustas pēdējā gadu desmita laikā. Būšu priecīga piedalīties šajā konkursā un gūt Jūsu atbalstu, jo tas man būtu liels stimuls turpināt darboties literatūras lauciņā.

Daniela Lipčika

Lai gan mani romāni un rakstītais ir reizēm kaulus stindzinoši, es vēlos uzsvērt caur fantāziju pasauli vērtības, kuras, šķiet, brīžiem tiek aizmirstas. (..) Kā nekā es esmu tikai rakstniece, kas pieraksta to, kas notiek, bet grāmata dzīvo pati par sevi.

Maija Gundega

Rakstu jau diezgan sen un reizēm esmu dalījusies arī tik populārajā Feisbukā ar stāstiem. (..) Draugiem šie stāsti vienmēr patikuši. Tagad viena no manām tuvākajām draudzenēm bija sameklējusi šo konkursu un pierunāja piedalīties.

Dace Rībena

Lai kāds arī būtu rezultāts, jau tagad mani urda prieks par vismaz vēl diviem acu pāriem, kam būs iespēja “iegrimt” diezgan savādā, brīžiem mulsinošā un trakojošā pasaulē, censties atrast tajā sevi un savas vērtības, un no jauna atklāt, ka grāmatu lieliskākā īpašība ir tā, ka tām nav robežu – ne laikā, ne telpā, ne realitātē.

aurera

Vārdi plēsties plēšas uz āru, iztraucē dvēseles mieru, kā melns mākonis lidinādamies virs manas galvas. Daļu vārdu savācu un iespundēju interneta plašumos, kura apmeklētāji izteikuši atzinīgus vārdus par to krāšņajām spalvām. Bet tas interneta būrītis tāda butaforija vien ir. Nu uzradies jauns vārdu bars, kas īpaši uzstājīgi aizmiglo acis un aizēno dienas domas, pa reizei plūkdams man matus vai likdams nemierā dīdīties krēslā. Un šim baram nekādas butaforijas nederēs.

Agnese Pastare

Es nevēlos nobīties un to neizdarīt domu dēļ, ka kaut kas varētu neizdoties. Es vēlos uzdrīkstēties. (..) Esmu gatava riskēt, pieteikties, rādīt savu garadarbu citiem arī tad, ja beigās viss izvēršas pavisam citādāk, kā oriģināli esmu plānojusi - tas jau ir tas skaistums dzīvei.

Anda Zabrauska

Vēlos sniegt savu pienesumu Latvijas literatūrā, pierādīt, ka arī gados jauni autori ir spējīgi radīt kvalitatīvu mākslu, turklāt ar to ieinteresēt citus, tostarp, gados jaunus lasītājus. Uzskatu to par mītu, ka jauniem cilvēkiem vairs neinteresētu daiļliteratūra, drīzāk uzskatu, ka Latvijā ir pārāk maz rakstnieku, kuri ar sevis radīto spētu šo sabiedrības daļu uzrunāt viņiem saistošā valodā.

Laura Lūse

Es vēlos mudināt lasītāju aizdomāties par morāles normām, kā arī rosinu apzināties, ka dzīvē nav tikai labais un sliktais, melnais un baltais. Mūsos ir viss spektrs un, atverot acis un sirdis, ap mums ir toņi un pustoņi, un, re – pat violetajam ir tik daudz nokrāsu!

E.Brunghurds

Es ticu šī darba potenciālam. (..) Es mīlu rakstīt un lasīt, un ideja par šī darba izdošanu publiskai apskatei ir tik nopietni pārdomāta un apsvērta, ka sen kā vairs nav iegriba vai untums.

Gunita Freimane

Rakstu jau kopš agras bērnības, tikai un vienīgi tāpēc, ka pašai prieks. Tas vienmēr man ir bijis labs līdzeklis atslēgties no ikdienas apnicīgā, vienveidīgā dienas režīma un aizceļot domās kaut kur tālu prom, tur, kur reizēm es gribētu būt, bet nevaru. (..) Varētu teikt, ka nu jau ir desmit gadi, kopš klusa vēlme sēž iekšā tomēr saņemties un palaist sarakstīto darbu tālāk par radinieku loku.

Baiba Vilne

Grāmatu iesāku rakstīt jau sen. Zināju, ka grāmata būs, tikai ikdiena, ikdienas rūpes aizpilda dienas un grāmatas rakstīšana vienmēr atlikta. Ieraudzīju reklāmu par Jauno rakstnieku konkursu, iepazinos ar noteikumiem, sapratu - jāraksta!

Lelde Logina

Es rakstu jau kopš sākumskolas laikiem - gan dzeju, gan prozu, taču man ļoti patika turēt to svecīti zem pūra, jo tas viss vēl izskatījās ļoti slikti un ne tā, kā pašai gribētos. Vienmēr taču gribas maksimāli labu rezultātu. Ir pagājis ilgs laiks, ir bijis arī posms, kurā es rakstīju pavisam maz. Mani allaž saistīja īsproza, bet tad es nolēmu uzrakstīt savu pirmo romānu.

Evix

Ar literatūru uz Tu esmu kopš 4 gadu vecuma. Iemācījis agri lasīt un tā arī tā burtu māksla sirdī iekrita. Visu skolu laikos man bija pašas labākās literatūras skolotājas, jo necentās iegrožot manus prātojumus. Par kļūdām gan atzīmes nebija spīdošas, bet pat saturu vienmēr bija teicami.

Inese Neļķe

Man vienmēr ir paticis rakstīt, pierakstīt savas domas un sajūtas. Ne visi pieraksti un domu lidojumi ir paredzēti citu acīm, bet ir tādi, kas prasa, lai tos iepazīst vēl kāds. Līdz šim nekas no manis rakstītā nav bijis izlaists tautās tālāk par skolas avīzi vai sociālo tīklu lapām. Iespējams šis ir laiks, kad esmu gatava savu ideju apkopot, sakārtot un pierakstīt līdz galam.

Patrīcija Šteinberga

To, ka vēlos būt ne tikai grāmatu lasītāja, bet arī rakstītāja, sapratu jau 15 gadu vecumā, tomēr pašu rakstīšanu tā arī nesāku, attaisnojoties ar ideju, motivācijas un pieredzes trūkumu. Nopietnāk rakstīt es sāku 17 gadu vecumā, kad pirmo reizi piedalījos NaNoWriMo izaicinājumā. (..) Konkursam piesakos, lai motivētu sevi ātrāk pabeigt savu pirmo grāmatu un ātrāk iesniegt to publicēšanai.

Ivetta

Vārdi mainās. Un vārdi maina - tieši tāpēc, ka es tik ļoti jūtu vārdu spēku, es sevi daudz brīvāk izpaužu rakstniecībā. Rakstot es iemācos ļoti daudz par sevi un pasauli - es līdz galam nekad nezinu, kur stāsts aizvedīs. Es nekad nezinu, vai beigas būs tādas, kā iecerēju sākumā. Jo vai tad dzīvi var paredzēt? Īsti nē.

Jolanta Kļava

Es un grāmatas rakstīšana – tas man nozīmē pilnīgu šāvienu, asu grūdienu manai izkāpšanai no komforta zonas, tā ir vēlme un aicinājums uzdrīkstēties. Mana motivācija ir iemācīties palūkoties uz pasauli savādāk, pieņemot šo izaicinājumu, iemācīties pasauli ieraudzīt nevis lasot, bet rakstot.

Ingūna Veide

Ar savu stāstu vēlos kādu atbalstīt un iedvesmot. Ļaut noticēt sev arī tad, kad šķietami neiederies un esi savādāks. (..) Es vēlos iedvesmot ikvienu, kurš baidās un kautrējas par sevi un ļaut noticēt, ka iespējams šajā pasaulē ir pilnīgi viss. Tik lielā mērā, cik tu pats sev notici un esi gatavs iet uz priekšu.

M.I.Rokjāne

Vēlos dalīties ar lasītājiem ar stāstu par to, cik dažādos veidos kāda cilvēka zaudējums var atstāt iespaidu uz cilvēka dzīvi. Cik atšķirīgos veidos var sastapties ar sērām un tajā pašā laikā - kā cilvēki mēģina atbalstīt viens otru un nepazaudēt draudzību. (..) Mana motivācija ir dalīties ar citiem piedzīvotajā pieredzē, rosināt cilvēkus runāt un nebaidīties no savām emocijām pat tad, ja esam pieauguši.

Bumbiere

Vienmēr esmu vēlējusies sarakstīt grāmatu, bet apturējusi ir nepārliecība par sevi, vai sanāks iznest līdz galam tik apjomīgu darbu. (..) Laiks iet uz priekšu un nav iemesla gaidīt, kad atnāks īstā iedvesma. (..) Galvenais – nepadoties, lai reizi par visām reizēm uzrakstītu to, kas vienmēr bijis uz mēles.

Ingūna Lipska

Kļuva skaidrs, ka jāraksta grāmata, kas cilvēkus uzmundrinās un atvērs tās durtiņas, par kurām daudzi nebija pat nojautuši. Īsāk sakot, manī mīt nepārvarama vēlme darīt šo pasauli labāku. (..) Nekādi nespēju saņemties, bet tad ieraudzīju iespēju šo projektu realizēt. Paldies par konkursu, kurš beidzot manu nepastāvīgo un nedaudz haotisko dabu ieliks patīkamos rāmīšos.

Laura Mierkalne

Rakstīts ir iepriekš, lasīts ir iepriekš, īsāki tekstu uzmirdzējumi ir atrādīti tautām, taustoties pēc rakstniekam retās iespējas – sajust un piedzīvot atgriezenisko saiti ar savu iespējamo lasītāju vai vismaz sākt mēģināt atrast savu ceļu pie viņa. Jauno rakstnieku konkursa formāts sniedz iespēju jaunajiem rakstniekiem savu tekstu piedāvāt, tā teikt, vienādos apstākļos un no vienlīdzīga izejas vai starta punkta.

Emīlija

Apzinos, ka varu uzrakstīt ko “lasāmu”, taču, jo retāk rakstu, jo vājāk man tas izdodas, kļūst grūtāk un katrs teikums prasa vairāk laika, kā arī - man pietrūkst atgriezeniskās saites no apkārtējiem. Konkurss kā konkrēts mērķis ar noteiktu termiņu varētu palīdzēt stiprināt gribasspēku un mazāk domāt par rakstīšanu, bet gan ar to nodarboties.

Ieva Īzāka-Harjo

Līdz šim esmu rakstījusi tikai īsākus stāstus, tādēļ, uzrakstīt romānu un konkrētā laika posmā būtu vienlaikus gan interesanti, gan izaicinoši. (..) Rakstīšana savā veidā ir bijusi lieliska iespēja, ja ne fiziski ceļot, tad būt citā realitātē pilnīgi noteikti. (..) Šis gads solās būt rakstīšanai labvēlīgs. Ir vairākas ieceres, iesākti stāstu uzmetumi un daudz kas vēl ir tikai idejas līmenī. Ir stāsti, kuri sevī vispirms ir jāiznēsā, pirms tos var uzlikt uz papīra.

Edgars Niklasons

Literatūra vienmēr ir bijusi neatņemama manas dzīves sastāvdaļa un nu, beidzot, esmu nolēmis realizēt sen lolotu ideju un uzrakstīt savas labākās draudzenes dzīvesstāstu, aiz sevis atstājot kaut vienu paliekošu pēdu, laikmeta liecību nākamajām paaudzēm. Draudzenes stāsts ir jaudīgs, dinamisks un intriģējošs savā ticami neticamajā notikumu virpulī, neordinārajā situāciju risināšanā un dvēseliskā atklātībā.

Violanta

Rakstīt – man tas liekas tik pat dabiski kā elpot. (..) Tā tu vari pateikt to, kas tev šķiet svarīgi, bet ne gluži caur vārdiem, bet caur notikumiem un to atrisinājumiem. Visvairāk rakstīšanās procesā man patīk tas, ka tu vari būt brīvs savā fantāzijā un radīt sarežģītus, pretrunīgus tēlus, kas izaicina lasītājus tos pieņemt, tiem pārdzīvot līdzi un vēlēties, lai tie, par spīti visam, piedzīvo laimīgas beigas.

Aija Sarma

Pirmkārt, man būtu lielāka motivācija uzrakstīt šo romānu, otrkārt, tā būtu iespēja parādīt manis uzrakstīto plašākai publikai un varbūt pat tikt pie savas grāmatas. Kā arī mani vilina balva - iespēja pavadīt mēnesi Ventspils rakstnieku mājā.

SolVita

Gribu uzrakstīt romānu, kas manī “dzīvo” jau gandrīz gadu. Nekādi nevaru saņemties.

Laura Hišaho

Vēlos pierādīt sevi literatūrā, ļaut iepazīt citiem savu fantāzijas pasauli un radītos tēlus, kā arī likt aizdomāties par filozofiskām un sabiedrībā aktuālām, un mazāk aktuālām tēmām. Vēlos dzirdēt un lasīt gan atsauksmes, ka kādam ir paticis mans darbs, gan pamatotu kritiku, kas liktu man ieraudzīt tās daiļdarba nepilnības, ko iepriekš nebiju ievērojusi.

Demelaiza

Man ir citāds skatījums uz apkārt notiekošo. Bērnībā bieži mēdzu aizsapņoties un radīju sev tīkamus tēlus. (..) Agrāk baidījos dalīties šajos iztēles augļos ar citiem, tikt pieķerta, sarunājoties ar sevi. Nevēlējos, lai mani pārprastu vai dēvētu par savādu. Tad par maniem kompanjoniem kļuva rūtiņu klade un parastais zīmulis.

Andrea Frīde

Bērnībā tici Ziemassvētku vecītim, jaunībā tici mīlestībai. Pēc gadiem 50 ceri, ka vientulība nav tava māsa. (..) Varbūt 7 reizes nomērīt, pirms pieņem pārsteidzošus lēmumus? Svešā zemē tu vienmēr būsi svešinieks - citas dziesmas, citas pasakas. Varbūt kāds, kāda, kas kravā ceļasomu, lai dotos meklēt laimi ārzemēs, izlasot manu romānu, sapratīs, ka nekur nav tik labi kā mājās?

Anna Pārlauka

Darbu pie literārās versijas esmu iesākusi pirms trim gadiem. Konkurss būs laba motivācija beidzot to pabeigt, jo dienasgrāmatas īpašniece sen gaida rezultātu. Materiāls ir arī 18.-19. gadsimta dzīvi raksturojošs, vispārīgs, interesants ne tikai konkrētajai dzimtai, bet visiem, kuriem kaut mazdrusciņ interesē dzīve un sadzīve agrāk.

Ilze Arule

Mana motivācija ir mana iekšējā sirdsbalss, kura man sen jau liek to darīt, bet es visu laiku lieku viņai apklust, jo neticu sev un meklēju attaisnojumus, lai to nedarītu. Neticu sev, ka es to varu, jo daru to pirmo reizi. Pirmās rindas uzrakstīju jau uzreiz, kad izlasīju par šo iespēju. Jāpamēģina vismaz dažas rindiņas, nodomāju un neviļus aizrakstījos līdz pusnaktij. Hmmm... pirkstiņi skrien paši pa klaviatūru un domas par nākamajām rindiņā neļauj iemigt. Un ja pirkstiņi skrien, tad jāļauj tiem skriet.

Abrekatina

Viss sākās aptuveni sešu gadu vecumā, kad lūkojoties uz vecmāmiņas gultu pārklājošo vilnas segu, izdaiļotu milzu puķēm, uztapa pirmais bērnišķīgais un ne visai ritmiskais dzejolis. (..) Turpināju es savus centienus rakstniecībā, kā jau tas ierasts, ar dienasgrāmatu palīdzību. (..) Tad nāca domraksti un esejas skolai, kur beidzot sastapos ar kādu, kas novērtēja manas pūles. (..) Un te nu es esmu, ar veselu lēveni pamatīgāku un mazāk apjomīgu, iesāktu, bet nepabeigtu, vienīgi pašas vērtētu un labotu garadarbu, kuri tā vien gaida savu iespēju tikt atdzīvinātiem.

Lūcija Vaita

Jau kopš bērnības esmu bijusi sapņotāja. Manā galvā vienmēr griežas stāsti, izpušķoti un dzīvīgi. (..) Gribas uzdrīstēties un visu, kas manā galvā savietot uz papīra. (..) Šobrīd esmu pārliecināta, ka sapnim būt par rakstnieci, kaut vai vienam romānam ir jāļauj būt. (..) Mana motivācija ir sapņot, izdzīvot vēl un vēl, vairāk par vienu dzīvi, vairāk par vienu mīlestību, bet tai pat laikā palikt uzticīgai sev.

Silva Lināja

Šī motivācija līdz galam uzrakstīt sen jau iesākto romānu. Ļauties vēsturiskām fantāzijām par laiku Latvijas vēsturē, kas ir gan maz pētīts, gan maz aprakstīts. Pasniegt to pēc iespējas interesantāk, lai gribētos izlasīt un pēc tam arī padomāt - par mūsu senčiem, viņu dzīvi un ticējumiem. Ja izdosies publicēt, lai jaunatne kaut nedaudz vairāk painteresētos arī par autentiskām vēstures vērtībām.

Toms Deimonds Barvidis

Kopš bērnības esmu saaudzis ar grāmatām. (..) Ar gadiem savācu ap sevi citu fantāzijas, zinātniskās fantastikas un uzziņu literatūru, un tagad lepni atzīstu, ka esmu liels fantastikas cienītājs, lai gan citi varbūt dažreiz par to pasmējās un nosauc par tādām pasakām vien. Ar lasīšanu vien gan nepietiek. Patērējot literatūru ikdienā gadiem ilgi, atmostas vēlme radīt pašam. (..) Gribu radīt kaut ko, kas vienlaicīgi gan sekotu pasaules tendencēm fantāzijas žanrā, gan būtu nenoliedzami sakņojies latviskā kultūrtelpā.